Šobrīd vadošo Latvijas vīru kori Gaudeamus 1959. gadā dibināja tā pirmais un ilggadīgais mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis.
Kopš 1996. gada Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora Gaudeamus mākslinieciskais vadītājs ir Ivars Cinkuss. Kora daudzpusīgajā repertuārā ir ietverta dažādu žanru, laikmetu un tautu mūzika, īpaši kopjot a cappella dziedāšanas tradīciju. Gaudeamus ir veicis un veic daudzus mūzikas ierakstus Latvijas radio fondu vajadzībām, kā arī izdevis trīs blīvplates (CD) - 1998. gadā ar Rietumeiropas klasisko repertuāru un 1999. gadā ar latviešu romantisko mūziku. 2006. gadā izdotais pareizticīgo mūzikas albums Manas dvēseles tērpu apskaidro tika izvirzīts kā labākais akadēmiskās mūzikas albums Latvijas mūzikas ierakstu kompāniju Gada balvai.

Savas darbības laikā Gaudeamus sniedzis pāri par 750 koncertiem vairāk kā 20 pasaules valstīs, ieskaitot ASV, Austrāliju, Dienvidāfriku un Ķīnu. Kopš 1960. gada Gaudeamus ir visu Latvijas Dziesmu svētku, Baltijas Studentu svētku dalībnieks. Kopš 1989. gada koris ir piedalījies daudzos starptautiskajos konkursos (Itālijā, Francijā, Grieķijā, Īrijā, Ungārijā, Anglijā), kur ir ieguvis dažādas balvas un godalgas.
Pēdējais starptautiskais panākums ir Zelta medaļa pasaules koru olimpiādē Ķīnā.

Gaudeamus vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pēdējoreiz atskaņojot Ludviga van Bēthovena operas Fidelio koncertversiju. Tāpat arī kopš 1999. gada kori saista regulāra muzikāla sadarbība ar Liepājas simfonisko orķestri atskaņojot pasaules vīru koru repertuāra lielas formas darbus. Starp pēdējo gadu nozīmīgākajiem atskaņojumiem minami Luidži Kerubini Rekviems , Kurta Veila Berlīnes rekviema Latvijas pirmatskaņojums, kā arī Jāņa Lūsēna Magnifikāta pasaules pirmatskaņojums.
Īpašu rūpi Gaudeamus tur par jaunas latviešu vīru koru mūzikas rašanos. Iepriekšējo divu sezonu laikā pieciem komponistiem - Maijai Einfeldei, Uģim Prauliņam, Edgaram Račevskim, Andrejam Selickim un Nikam Gothemam Gaudeamus ir pasūtinājis un pirmatskaņojis astoņus jaunus skaņdarbus, kas ir nozīmīgs pienesums latviešu mūsdienu kora mūzikas literatūrā.