"Gaudeamus" vīru un zēnu koru festivālā ASV
2010-02-27 20:27:43

Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris „Gaudeamus" uz ASV devās pēc The Alliance for Arts&Understanding ielūguma, lai piedalītos World Festival of Singing for men and boys, kas no 27. jūnija līdz 7. jūlijam notika Minesotas štata St.John's universitātē. Šajā festivālā piedalījās arī kolektīvi no Dānijas, Čehijas, Vācijas, Kanādas un, protams, no ASV.
„Gaudeamus" festivāla laikā kopkora mēģinājumos, kurus vadīja diriģenti Stephen Hatfiield un Ken Fleet (Kanāda), Edward Higginbotton (Lielbritānija), Eui Yoong Yoon (Koreja) un Axel Theimer (Austrija), īsā laikā apguva muzikāli daudzveidīgu repertuāru - no viduslaiku baznīcu dziedājumiem līdz moderniem mūsdienu skaņdarbiem, no kuriem vienam bija pat pasaules pirmatskaņojums (St.Hatfīlda „Turning point").
Festivāls sākās ar procesiju, kuras laikā, St.Joh'n baznīcā ienesot dalībvalstu un pārstāvēto ASV štatu karogus, dziedot korāli, savās vietās savietojās festivāla dalībnieki. Atklāšanas koncertā 29.jūnijā daudzi kolektīvi uzstājās tikai ar vienu dziesmu. „Gaudeamus" klausītajiem prezentēja J.Vītola dziesmu „Dzīvīte", ar savu uzstāšanos izraisot interesi par mūsu kora dziedāšanas manieri.
Interesanti šajā pasākumā bija organizēti mēģinājumi. Visi dalībnieki tika sadalīti pa balss grupām un apakšgrupām, kuras virsdiriģentu vadībā lēnām, takti pa taktij, mācījās festivāla kopkora repertuāru. Šī metode ļoti atšķiras no mūsu priekšstatiem par koru kopmēģinājumiem Latvijā.
Solokoncertā, kas notika 2.jūlijā , „Gaudeamus" atskaņoja J. Vītola „Mana Tēvija" un E.Račevska „Sanctus", krievu pareizticīgo baznīcas himnas, L.van Bēthovena kori „O, welche Lust" no operas „Fidelio", R. Paula „Sikspārņa Fledermauša šupļa dziesmu" un V. Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma". Publikas atzinību un sajūsmu izteica vētrainie un ilgie aplausi.

Katra festivāla diena bija zīmīga ar to, ka tā bija kādas dalībvalsts diena. 3.jūlijs bija Latvijas diena.
No rīta devāmies uz Mineapoli, kur Plymouth Congregational Church piedalījāmies dievkalpojumā. Kā mums pastāstīja ilggadīgais draudzes loceklis un ērģelnieks, šī ir viena no lielākajām draudzēm Mineapolē. Mums, koristiem, bija patiess prieks par sirsnīgo sagaidīšanu, laipnību un sirds siltumu, ko sajutām, dziedot šajā baznīcā.
Atgriezušies atpakaļ St.Jonh'n universitātes teritorijā, visa lielā kopkora priekšā mēģinājuma laikā pie sava sarkanbaltsarkanā karoga nodziedājām Latvijas Valsts himnu „Dievs, svētī Latviju", bet vakarā internacionālajā draudzības klubā iepazīstinājām ar latviešu tautasdziesmām.
Lielajā noslēguma koncertā 5.jūlijā St.John's varenajā baznīcā ap 400 dalībnieku lielais vīru un zēnu kopkoris augstāk minēto diriģentu vadībā dziedāja mēģinājumos apgūtās dziesmas. Pēdējā festivālā izpildītais skaņdarbs bija Kanādas indiāņu zvejas rituāla dziesma ar visām kustībām. Festivāla slēgšanas ceremonijas laikā apjautām, cik ātri pagājušas dienas, kas pavadītas, dziedot plecu pie pleca ar maziem zēniem, jauniešiem un vīriem.
Šim koncertam bija arī atkārtojums nākamajā dienā Des Moines pilsētas Drake University telpās, kur piedalījās apmēram puse no festivāla kolektīviem. Taču šoreiz pie pults stājās koru mākslinieciskie vadītāji. Ivars Cinkuss kopkora priekšā stājās vairākkārt, un viņa vadībā vīru grupas dziedātā skotu tautasdziesma Loch Lomond pēc skatītāju sarīkotajām ovācijām tika pat atkārtota.
Pēdējā šī festivālā uzstāšanās reizē, kas notika Des Moines Plymut Church, V.Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma" „Gaudeamus" pateicībā par laipno uzņemšanu un viesmīlību veltīja visai festivāla organizācijas komitejai mākslinieciskās direktores (artistic direktor&founder) Carol Stewart personā.
Piedalīšanās šajā festivālā vīru korim „Gaudeamus" deva iespēju nest savu vārdu pasaulē vēl plašāk, popularizēt latviešu mūziku, veidot kontaktus ar citu valstu kolektīvu pārstāvjiem. Iespējams, ka šāda ranga vīru kora parādīšanās festivālā daudziem tā dalībniekiem no zēnu koriem liks apsvērt iespēju dziedāšanu nepamest reizē ar skolas gaitu beigām, bet turpināt vēl ilgus gadus.

Guntars Ozols

© Gaudeamus, 2004-2009 / izstrāde "DEEM", dizains "Mūsu darbnīca" IK